1997 VW GOLF kauss 4.posms

Sīkas darvas šļakatas medū

Ojārs VĒTRA

Tā jau šajā zemē ir pieņemts, ka vispirms tu maksā, bet pēc tam brīnies, ko par savu naudu esi saņēmis. Daži cilvēki bija labprātīgi izvēlējušies svētdienu aizvadīt Biķernieku KSB, lai noskatītos kārtējo Golf kausa posmu. Paskatītos paši un vēl bērniem un sievām parādītu, kāds tad tas ir īstu vīru sports. Bet kāds senais gudrais savu laik teicis, ka autosports nav nabagiem... Pie Biķernieku bāzes vārtiem esošās stāvvietas bija izkārta papīra loksne, uz kuras uzzīmētie burti vēstīja, ka šodien te esot maksas stāvlaukums. Bet naudu iekasējošā amatpersona vēl laipni papildināja rakstīto informāciju, ka šis esot viens no dārgākajiem stāvlaukumiem Rīgā par 50 santīmiem. (Tikpat maksā stāvvieta pie lidostas, bet vēl dārgāka ir tā, uz kuru jūsu auto laimīgas sakritības dēļ var tikt aizvests ar evakuatoni.) Bet, saprotams, ka šīs jūsu labprātīgās iemaksas aizies sporta attīstībai (varbūt pazūd vienīgi nelielā, Rīgas domei atskaitītā daļa), tāpēc nesmuki rīkojās apmeklētāji, kas mēģināja likt lietā kādas visiem zināmas viltības, lai ietaupītu šo nieka puslatu. leejas biļetes īstajiem autosporta draugiem maksāja tikai vienu latu tikpat, cik sievām un bērniem, tātad varat uzskatīt, ka visi iekļuvāt sacensību norises vietā par puscenu ar bērnu biļetēm. Jāteic: kas nokavēts, nokavēts. Svētdien aizvadījām Coca-Cola balvu izcīņu, kur sponsors lēja kolu neskopodamies. Kurš neattapa ieras ties, lai vaino tikai sevi. Pat sacensības sākās ar stundas nokavēšanos, lai visi liels un mazs dabūtu no sirds sadzerties šo “laba garastāvokļa’’ dzērienu un paaugstinātu savu tonusu un darbaspējas vairākām dienām. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa bērneļu palika ļoti apmierināti (ar Coca-Cola).

MONĒTAS SPORTISKĀ PUSE

Rīta puse izskatījās stipri cerīga laiks bija nomācies un lija. Likās, ka beidzot varēsim noskaidrot, kurš ir labākais slapjo trašu meistars. Treniņbraucienu laikā viens otrs sportists, neapmierināts ar laika apstākļiem, rādīja stipri skābu seju. Tomēr debesis noskaidrojās, un saulīte ātri nožāvēja Biķernieku apli, bet sacīkšu starta brīdī pulksten vienos visi jau bija aizmirsuši par pelēko ritu. Izmaiņas bija ieviestas sacīkšu norises kārtībā. Organizators agrāko gandarījuma braucienu bija nomainījis ar diviem pusfināliem, kas vēl nedaudz attālināja galvenos notikumus finālbraucienus un pasākuma laimīgās beigas.

A pusfinālā krietni ātrāks par konkurentiem bija kandavnieks, Golf kausa līderis Arnis Jurševskis (Arčers). 3,5 sekundes aiz viņa finišēja Ilmārs Zirnis, 6,2 sekundes vēlāk Ivars Keišs un turpat ari Raimonds Aiz strauts. Savā (B) pusfinālā viegli uz varēja SKF braucējs Andris Kaļķis, par aptuveni 10,5 sekundēm apsteidzot otro ātrāko Jāni Horeliku un turpmākajās vietās atstājot Mārtiņu Asni, igauni Peteru Noodi un Andri Daugaviņu. No katra pusfināla finālbraucieniem vajadzēja kvalificēties labākajiem 18 braucējiem, taču abostieši šāds skaits sasniedza finišu, tādēļ ari visi tie iebrauca finālā. Daudzi klātesošie konstatēja, ka sacīkšu vadošā grupa nebija neko interesanta, jo, kā pirmajā finālā uz starta nostājušies Kaļķis, Jurševskis, Horeliks un Zirnis aiztraucās trasē, tādā pašā kārtībā šie braucēji šķērsoja finiša līniju un nostājās uz starta otrajam finālam. Ari tas neradīja lielas izmaiņas. Pirmie trīs finišēja vecajā kārtībā, vienīgi Ilmāra Zirņa brauciens beidzās pēc viena apļa autiņa defekta dēļ. Ceturto vietu šajā braucienā izcīnīja Veno Sietiņš.

Interesantākas cīņas dažbrīd risinājās starp tālākajiem braucējiem, dažkārt arī ar grūstīšanos. levērības cienīga sadursme notika pirmā finālbrauciena startā, kad kāds pārsteidzīgs sportists sastūma čupā vairākus pirms viņa braucošos, radot krietnu nekārtību pirmajās sacīkstes sekundēs. Sacensību uzvarētājs Andris Kaļķis izteicās, ka pasākumu varētu padarīt interesantāku, ja būtu iespēja mainīt trasi, piemēram, braukt pa Biķernieku mototrasi, kas vismaz daļēji atšķiras no autotrases.

Coca-cola balvu izcīņas sacensī bu programmu kuplināja divi formulu braucieni. Abos piedalījās četri igauņu formulisti un mūsu Andris Štāls un Lauris Rešetniks, bet tādas īstas sacīkstes nebija, jo viņi tālu viens nootra izretojās trasē. Savu jauno formulu atrādīt atbrauca ari pagājušā gada VW Golf kausa uzvarētājs Rolands Krasts, taču tālu netika. Viņa auto veica tikai izbraucienu no autobusa un pāris minūtes vēlāk atkal tika iestumts atpakaļ. Karsēji formulu sacensību laikā biežāk skatījās pulksteņos nekā uz trasi. Mana drauga sieva teica, ka tādas autosacīkstes lai viņai vairs nepiedāvājot, bet mani juniori droši vien nākamreiz izvēlēsies doties ar vecotēvu makšķerēt. Es? Es gribu autosportu, tādēļ varu paciest ne tā dus pārbaudījumus vien... ■

Sports, Nr.144-145 (17.06.1997)