1994 Dzintara aplis' 94

VIENĪGIE APĻI - DZINTARA

Sestdien Biķernieku kompleksajā sporta bāzē risinājās tradicionālās autosacensības Dzintara aplis ’94. Šosezon tās ir gandrīz vienīgās sacīkstes autošosejā mūsu valstī. Gandrīz tādēļ, ka svētdien notika vēl vienas Biķernieku kauss ’94.

Ģirts TIMROTS

Sestdien notika trīs finālbraucieni dažādās automobiļu klasēs. Pirmajā startēja A-1300 un A-1600 klases mašīnas. Lai gan tās brauca reizē, tomēr par balvām cīnījās katra klase atsevišķi. Braucienam bija pieteikušies septiņi sportisti: divi A-1300 klasē Sergejs Štirkovs (Maskava) un valmierietis Rolands Krasts, un pieci lielajā— Boriss Maslovs, Sergejs Gurjanovs (abi Toljati, Krievija), Roberts Pavļukovičs no Vilnas, maskavietis Aleksandrs Alekseičenko un Vladimirs Suhovs (Vidnoje, Krievija). Startā nebija redzamas citas mašīnas, vienīgi Ladas. Tehniski tik ļoti līdzīgais spēku samērs arī bija iemesls spraigajai cīņai šajā braucienā. Dalībniekiem vajadzēja veikt 15 apļus 55 kilometrus garu trasi (tāpat kā visos pārējos braucienos). Diemžēl jau otrajā aplī neveiksme piemeklēja A-1600 klases sportistu Sergeju Gurjanovu viņam vajadzēja izstāties, bet cīņa starp pārējiem turpinājās. Protams, ka dzinēji ar 1600 kubikcentimetru dārba tilpumu ir spēcīgāki, tādēļ šīs klases automobiļi līdz brauciena beigām jau bija paspējuši vājākos apdzīt par veselu apli, bet Rolandam Krastam un Sergejam Štirkovam, finišējot pirms lielās klases autobraucēja Aleksandra Alekseičenko, tomēr izdevās pierādīt, ka 1300 kubikcentimetri nav nekāds mopēda motors. Tātad pirmā brauciena rezultāti bija šādi: A-1600 pirmo vietu izcīnīja Boriss Maslovs, otrajā atstājot Vladimiru Suhovu, bet uz trešā pjedestāla pakāpiena stāvēja Lietuvas autosportists Roberts Pavļukovičs. Ceturtajā vietā Aleksandrs Alekseičenko. A-1300 klasē neviens no braucējiem, lai arī cik slikti nobrauktu, nevarēja krist zemāk par otro vietu (startēja taču tikai divas mašīnas pirmā vieta Sergejam Štirkovam, bet otro ieguva vienīgais Latvijas pārstāvis šajā braucienā Rolands Krasts. 

Kad vieglie automobiļi bija atstājuši trasi, startam sāka rindoties formulas. Arī šajā braucienā apvienotas divas mašīnu klases F-1300 un F-1600. Dalībnieku vairāk nekā citās klasēs - 16. Braucēju pulku sevišķi

kuplināja deviņi Igaunijas sportisti. Vienkāršs izskaidrojums igauņi šāva divus zaķus ar vienu šāvienu. Paralēli Dzintara apļa sacensībām risinājās viens no Igaunijas čempionāta posmiem. Mūsu valsti pārstāvēja trīs braucēji Dzintars Berkolds, Andris Štāls (abi F-1600) un Māris Ozoliņš (F-1300). Dzintars iepriekš braucis gokartu sacensībās, tagad viņš ir Biķernieku apļu skolas audzēknis Induļa Rukuta skolnieks. Šīs bija Berkolda pirmās ugunskristības. Lielajām formulām pirmais finišēja Krievijas autobraucējs Viktors Kozankovs, bet otrā un trešā vieta igauņiem Urmasam Ūsnēmam un Jākam Kūlām. Lasītāju ievērībai Urmass Ūsnēms bija vienīgais, kurš brauca ar Lielbritānijā ražotu auto Reynard 903. Andris Štāls ierindojās sestajā, bet Dzintars Berkolds devītajā vietā. Mazo formulu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Krievijas autosporta vecmeistars Edgars Lindgrens. Šis braucējs tiešām ir vecmeistara vārda cienīgs viņam rit jau 66 mūža gads. Nākamais finišēja Urmass Kili, bet trešajā vietā Tomass Kallasmā (abi Igaunija). Beidzot arī formulas atgriezās boksos un starta laukumā izbrauca brīvās klases automobiļi un programmas nagla — Volgas. Katrā klasē startēja četri dalībnieki. Brīvajā klasē vislielākās cerības uzvarēt bija Igau nijas sportistam Toni Someram. Kaut vai tāpēc, ka viņa mašīna pēc tehniskajiem rādītājiem ir spēcīgākā. Arī pagājušā gada sacensību uzvarētājs Andris Kaļķis un lietuvietis Alfrēds Kudla brauc ar tā paša modeļa BMW markas automobiļiem, bet viņu mašīnu dzinēji, atšķirībā no Somera auto, nav forsēti, tātad standarta. Ceturtais šī brauciena dalībnieks Krievijas sportists Aleksandrs Belovs startēja ar speciāli sagatavotu Ladu. Nekādi brīnumi distancē nenotika, finišā mašīnas ieradās atbilstoši savām un savu vadītāju iespējām. Brīvajā klasē, kā jau iepriekš tika paredzēts, uzvarēja Toni Somers. Otrā vieta Andrim Kaļķim, bet trešais finišēja Alfrēds Kudla. Volgas, šie taksometru parka veterāni, ar sevišķiem pārsteigumiem skatītājus nelutināja. Gandrīz par tradīciju kļuvis fakts, ka šajā klasē uzvaras laurus plūc rīdzinieks Juris Belmers. Otrais pjedestāla pakāpiens Lietuvas pārstāvim Vasilijam Haraimam. Trešais finišēja Edvīna Ekerta vadītais automobilis. Ar šādiem rezultātiem Dzintara aplis '94 noslēdzās. Bet sportisti nebūt nedomā doties mājup svētdien vēl vienas sacīkstes Biķernieku kauss '94. Kā jau tas dabā parasts, pēc sestdienas pienāca svētdiena, un varējasākties nākamās sacensības. Pamatā dalībnieku sastāvs tāds pats kā iepriekšējā dienā. Daži, protams, pienākuši klāt, daži atbiruši. Savā formulā uz starta beidzot izbrauca Indulis Rukuts, bet Dzintars Berkolds bija no F-1600 mašīnas pārsēdies mazajā formulā. No Valmieras ieradies Jānis Alliks, kurš startēja,, gan A-1600, gan brīvajā klasē, un Rolands Krasts centās atgūt sestdien nokavēto un startēja divreiz A-1300 un brīvajā klasē. Diemžēl no cīņas arēnas savu Volgu noņēmis rīdzinieks Aleksandrs Sorokins. Ārzemju sportistu skaitu kuplināja Baltkrievijas braucēji Eduards Zezuļkins (A-1300) un Pāvels Vasiļjevs, kurš sevi uzskatīja par tik universālu autosportistu, ka brauca gan ar formulu 1300, gan ar vieglo mašīnu brīvajā klasē. Tādējādi gandrīz visās klasēs konkurentu skaits bija pieaudzis, īpaši brīvajā klasē. Svētdienas sacensības no iepriekšējā dienā notikušajām atšķīrās galvenokārt tikai ar nosaukumu līderi savās sestdien izcīnītajās vietās spēja noturēties arī nākamajā dienā. Augstākā vieta, ko mūsu valsts pārstāvjiem brīvajā klasē izdevās sasniegt, bija otrā. Šis panākums pieder ANDRIM KAĻĶIM. Satikām viņu kādu brīdi pēc sacīkšu beigām.

-Kā jūties pats, kāda šodien trase?

-Normāli, otrā vieta tomēr. Man ļoti patīk Biķernieku trase. Šodien braucu ātrāk nekā vakar ceļš sauss, lietus nelīst, tātad arī ātrums palielinās.

-Beigušās vienīgās autošosejas sacensības mūsu valstī. Ar ko esi nodarbojies visu šo gadu?

-Esmu bijis Pērnavā, tagad šīs divas sacīkstes Rīgā un nākamajā svētdienā atkal došos uz Pērnavu.

-Cik ilgi vēl plāno turpināt savu sadarbību ar Biķerniekiem?

-Kamēr vien spēšu nest, ko esmu uzņēmies, tikmēr arī braukšu.

-Tātad nākamsezon tevi joprojām varēs redzēt šajā pašā mašīnā?

Jā, protams.

KĀDĒĻ VOLGA ?

Jā, patiešām kādēļ ar tiem vecajiem, milzīgajiem plostiem brauc šie nedaudzie vīri (konkrēti, Dzintara aplī '94 un Biķernieku kausā četri)?

JURIS BELMERS, pirmā vieta Volgās abas dienas.

-Kā jūtaties?

-Kā parasti. Vienīgi žēl, ka dalībnieku tik maz. Volgas ir nacionālā klase —varēja būt kuplāks konkurentu pulks.

-Un trase?

-Ļoti netīra, šķiet, ka šogad tā vēl nav mazgāta, daudz smilšu un putekļu, grūti braukt.

Kādēļ Volga!

-Ar šo mašīnu braucu tādēļ, ka nav man tik bagātu sponsoru, lai varētu iegādāties labāku auto.

-Ar ko nodarbojāties šīs “tukšās” sezonas laikā?

-Šī tiešām man bijusi “tukšā" sezona nevienās sacensībās piedalīties nav izdevies.

Belmera tuvākais konkurents VASiLIJS HARAIMS no Lietuvas abas dienas otrais.

-Ta nu mēs ar Juri cīnāmies jau vairākus gadus. Otrā vieta man jau sen vairs nav nekas nepierasts.

-Kādēļ Volga ?

-Stagnācijas gados tā bija ļoti populāra mašīna. Skatītājiem daudz vairāk ir ko redzēt tieši, kad Volgas brauc. Domāju, ka šī klase neizmirs Gorkijas rūpnīca taču darbojas pilnā sparā.