Estonia-Rukuts

Septiņdesmito gadu beigās par modes lietu sportistu vidū kļuva standarta Estonia formulu pārbūve un modernizēšana. Parasti pārveidojumi bija vērsti lai uzlabotu formulas aerodinamiku un vizuālo izskatu. Arī Indulim Rukutam bija vēlēšanās pamēģināt savus spēkus konstruēšanā. Pirmā paša gatavotā formulas virsbūve tapa 1977.gadā. Standarta Estonia-18 formulai tika veikti arī citi uzlabojumi - tā formulas radiators no priekšpuses tika pārvietots uz korpusa sāniem. Par virsbūves materiālu kalpoja kartons, kas tika speciāli apstrādāts ar dažādām līmēm. Vēlāk tomēr izrādījās, ka tas mitrumam un sacīkšu slodzēm nav piemērots un radiātora sānu pontoni bija jāpārtaisa.

1978.gadā Induļa Rukuta draugam Andrim Grīnbaltam, beidzot mākslas akadēmiju, bija jāgatavo diplomdarbs. Tolaik sacīkšu auto pārbūve bija eksotiska lieta un tika nolemts izstrādāt un konstruēt pilnīgi jaunu formulas virsbūvi un uzlabot tās aerodinamikas rādītājus. No finiera un koka tika izgatavotas formas, uz kurām pēc tam no stiklškiedras līmēja virsbūves detaļas. Rūpnīcas VEF eksperimentālajā cehā izgatavoja priekšējo un aizmugurējo antispārnus. Rezultāts bija interesants un tiem laikiem ļoti progresīvs, kā arī deva lielu pieredzi. Pirms formulas prezentācijas Indulim Rukutam ar šo mašīnu vēl bija jāpiedalās sacensībās. Diplomdarba aizstāvētājam Andrim Grīnbaltam bija jāpiedzīvo ne mazums nervu kutinošu brīžu, tomēr viss beidzās laimīgi. Vēlāk pēc šīs formulas parauga citi entuziasti izgatavoja vēl vairākas līdzīgas mašīnas.

Pirms 1980.gada sezonas Indulis Rukuts pilnveidoja kārtējo mašīnu. Šoreiz tā bija Induļa Rukuta Estonia-19 formula. Par iedvesmas avotu kalpoja 1979.gada Ferrari 312T4 modelis. Formulai bija stiklšķiedras degungals, pateicoties kuram formula tika saukta par "pīļknābi" un sānu aerodinamiskās sekcijas, kurām gan vairāk bija butaforiska nekā praktiska nozīme. Ar šo formulu I.Rukuts piedalījās sacensības 1980.un 1981.gadā.