Voldemārs Beišāns

Dzimis 1921.gada 21.septembrī Madonā.

Voldemārs Beišāna jaunība nebija viegla, kā jau visiem, kuri kara laikā cīnījās „nepareizajā ” pusē. Pēc 2.Pasaules kara gaitām un vairākiem ievainojumiem viņš dzīvoja Liepājā. Pirmā saskarsme ar tehniku bija BMW 500cm3 motocikls. Kopā ar draugu viņi rīkoja sacensības pa vietējiem ceļiem, līdz kādā negadījumā viņš salauza plecu pret grāvī guļošu akmeni un ar motociklu vairs nebrauca. Būdams apveltīts ar labu reakciju, Voldemārs bija vārtsargs vairākās vietējās futbola komandās. Vēlāk, jau strādādams Rīga par taksometra šoferi, viņš piedalījās pirmajās Vissavienības daudzdienu sacensībās, kuras uzskatāmas par mūsdienu rallija pirmsākumu visā PSRS. Sacensībās piedalījās visu republiku komandas, kopsummā apmēram 100. Sacensību trase vijās caur piecām republikām un bija jānobrauc gandrīz 4000km bez atpūtas. Latviju pārstāvēja Rīgas Taksometru parka komanda ar vairākām pilnīgi jaunām Pobeda automašīnām. Rallija finišā Voldemārs Beišāns bija pirmais un arī otro vietu izcīnīja RTP braucējs Jānis Stonis. Līdz sešdesmito gadu sākumam Voldemārs regulāri piedalījās rallija un autokrosa sacensībās, un ieguva PSRS Sporta Meistara nosaukumu. Tas beidzās pēc1960.gada Tartu rallijā, kad viņš pārliecinoši uzvarēja , taču jau pēc finišā igauņu bāleliņi piešķīra uzvaru savam tautietim Tikkem. Voldemārs nolēma teikt rallijam ardievas un pievērsās braukšanai ar formulām, kur uzvarētāja noteikšana bija acīmredzama. Latvijā pirmie, kas saņēma Tallinā ražotās Estonia-3 formulas ar motocikla dzinējiem, bija Voldemārs Beišāns, Laimonis Zatlers un Jankovskis. Standarta dzinēja aptuvenā jauda bija 25 Zs. Voldemāra draugi-muzikanti dažreiz brauca koncertēt uz ārzemēm un reiz no Itālijas viņam atveda importa karburatorus. Pēc dzinēja pilnveidošanas un itāļu karburatoru uzstādīšanas tā jauda izauga līdz 60 Zs, kas ļāva sasniegt pat 180 km/h ātrumu.

Zināms, ka jau tālajā 1961.gadā Mežaparka aplī notika vienas no pirmajām sacīkšu formulu sacensībām Latvijā ar Voldemāra Beišāna piedalīšanos. Toreiz, kad sacensības vēl sauca par meistarsacīkstēm, nevis čempionātiem, viņš izcīnīja 1.vietu. Pirms tam Voldemārs visai veiksmīgi piedalījās PSRS un pat starptautiska mēroga sacīkstēs Ļeņingradā. Šajā gadā viņš kļuva par PSRS čempionāta bronzas medaļas īpašnieku un izcīnīja 3.vietu starptautiskās sacensībās Ļeņingradā ar PSRS un Somijas sportistu piedalīšanos.

1962.gadā Voldemārs izcīnīja 1.vietu Kalev balvā sacensībās Piritas trasē. PSRS čempionāta pēc izcīnītām divām 3.vietām Piritā un Kauņā, kopvērtējumā Voldemārs Beišāns ieguva PSRS čempionāta sudraba medaļu.

1963.gadā Kalev balvas izcīņā V.Beišāns bija 6.vietā, taču viņam izdevās veikt sacensību ātrāko apli ar vidējo ātrumu 106,39 km/h. Šajā gadā viņš uzvarēja arī Latvijas PSR un Lietuvas PSR meistarsacīkstēs. Par startiem PSRS čempionātā nekas nav zināms.

1964.gadā Voldemārs Beišāns uzvarēja PSRS čempionāta 1.posmā Kauņā un ieņēma 4.vietu 2.posmā Ļeņingradā. Kopvērtējumā tas viņam ļāva iegūt kārtējo PSRS čempionāta sudraba medaļu IV formulas klasē. Pirmajās Dzintara Volgas sacīkstēs Mežaparkā sportists bija 2.vietā starp visiem 19 dažādu klašu sacīkšu mašīnu braucējiem.

1966.gadā viņš kā treneris un mehāniķis palīdzēja Latvijas komandas sportistiem izcīnīt visu PSRS čempionāta medaļu komplektu F- IV klasē. Alfrēds Ābolkalns, Viktors Tjaguņenko un Jūlijs Vinte ieņēma visu goda pjedestālu.

1969.gadā Voldemārs pēdējo reizi startēja sacensībās ar formulu. Biķernieku trasē notika tradicionālās Dzintara Volgas sacensības. Voldemārs bija uzaicināts izlemt Daugavpilī būvētās Sēlijas F4 formulas likteni. Braukšana ar Sēlija F-4 bija tīrās mocības, formula bija grūti vadāma un neparko negribēja turēties uz trases. Viņš finišēja tikai 7.vietā, un formulas liktenis bija izlemts.

Līdz ar to Voldemāra Beišāna sacīkšu karjerai bija pielikts punkts. Vēlēšanas braukt bija liela, taču iespēju tikt pie konkurētspējīgas tehnikas nebija. Visu savu darba mūžu Voldemārs pavadīja pie auto stūres, strādādams par šoferi dažādās ministrijās un vadot mikroautobusu pirmajā mikroautobusu maršrutā no Rīgas Centrālās stacijas uz Rumbulu. Šobrīd Voldemāra aizraušanās ir Borzoi  medību suņu audzēšana.