|
Ojāra Kreicberga konstrukcija Asumiņš-2 (1962-1963)  Ojārs ir saglabājis visus dokumentus, kas saistīti ar šīs sacīkšu mašīnas būvi. Dzinējs toreiz pa DOSAAF kanāliem dabūts teicams, no armijas grupas. Viss labākais bija armijai, tad specpasūtījumu mašīnām, tad sērijveida automobiļiem, bet pārējais - rezerves daļām un izgāztuvei. Pakaļējais tilts no Volgas, bet ar Čaikas reduktoru. Priekšējais tilts – Volgas sviras pierīkotas tieši pie plānsienu tērauda cauruļu rāmja. Dokumenti fiksējuši pat 3 metrus dermantīna, ar ko apvilkt sēdekli.  Mašīnas pieņemšanas aktu un līdz ar to atļauju piedalīties sacensībās blakus „melnajiem pulkvežiem” parakstījis īsts sportists un būves atbalstītājs Aleksandrs Karamiševs. Bet ar to vien nebija diezgan, lai ieietu sacīkšu apritē. Šim prototipam bija jākļūst par īstu automobili ar visām no tā izrietošām sekām – tehnisko skati un valsts numura zīmi. Kreicbergs apgalvo, ka tas stāsts esot anekdotes vērts.
Ar šodienas acīm raugoties uz vairāk nekā trīsdesmit gadu seniem notikumiem, šokē vieglprātība ar kādu toreizējie autosporta organizatori skatījās uz braucēju drošību. Mašīnām nebija nedz drošības jostu, nedz stieņu un loku, kas pasargātu sportistus avārijas gadījumā. Viegls sānu kūlenis varēja beigties un nereti arī beidzās ar sportista nāvi.
Sporta prototipu sacensības tika rīkotas līdz sešdesmito gadu vidum. To vietā nāca formulas – arī ar Volgas motoriem. Ojārs Kreicbergs uzbūvēja veselus divus „cigārus”, kurus uz priekšu dzina tas pats motors, par kuru jau stāstīju. Tikai ZAZ ātrumkārba neesot turējusi sacīkšu brūķi. Šķirstot Ojāra to gadu albumus, uzskatāmi redzams, kā notika „rūpnieciskā spiegošana”, lai būvējot sacīkšu auto, nebūtu jāizgudro ritenis.
Rīgas Motormuzejā glabājas sporta prototipa sacīkšu mašīna ar ZIL motoru. Ojārs Kreicbergs saka, ka viņam nagi niezot uztaisīt savu Asumiņu-2 vēlreiz, lai muzejā nav jāglabā mašīna, kurai nav nekāda sakara ar Latviju.
 Foto: Egons Rācenis- žurnāls Auto 1997.g.Nr.8 |
|
Tehnika / Cars >
