Ojārs Kreicbergs dzimis Rīgā, bet jau 1937.gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Sloku. Pēc pamatskolas beigšanas Ojārs gribēja stāties jūrskolā, taču vecāki neļāva - daudzi brālēni guļot līča dibenā. Viņš iestājās Aizupes meža tehnikumā, nomācījās divus gadus, tomēr vēlāk aizgāja mācīties uz Ogres tehnikumu. Tehnikumā mācīja tehniskas lietas, bija iespēja mācīties braukt, tur tapa arī pirmās skices par motoriem. Pēc norīkojuma strādāt Sibīrijā un dienesta Padomju armijā, Ojārs jau mērķtiecīgi iestājās akadēmijā, lai apgūtu auto zinības un varētu nodarboties ar auto konstruēšanu.
Kopš 1961.gada Ojārs ar stūrmani Ozoliņu piedalījās autorallijā sacensībās ar personīgo Moskviču.
1962.gadā Slokas mājas šķūnītī sākās Ojāra Kreicberga pirmās sporta mašīnas būvniecība. Par paraugu tika ņemts „Aston Martin” sporta auto. Pirms tam, dažāda mēroga sacensībās tika veikta rūpnieciskā spiegošana- fotografētas un mērītas citas sporta mašīnas.
1963.gada maijā notika pirmais A-2 brauciens 1.maija parādē Rīgā. Pirmo reizi uz starta sacensībās A-2 ar Ojāru pie stūres izbrauca Minskā un finišā bija 8.vietā starp 18 startējušajiem. Jūnijā sacensībās Ļeņingradā Ojārs bija 5.vietā starp 12 sportistiem. Nākamais starts PSRS čempionātā Kačerginas trasē vairs nebija tik veiksmīgs. Pēc sadursmes ar citu sportistu Ojāra „Asumiņš - 2” atdūrās pret priedi. Sacensībās Tartu atkal ķibele- salūza piekare un apgāšanās grāvī. 1963.gada beigās „Asumiņš-2” tika izjaukts, jo bija sācies darbs pie nākošā projekta.
Sešdesmito gadu vidū aizvien populārākas kļuva sacensības ar „cigāriem” un arī Ojārs Kreicbergs nolēma konstruēt savu pirmo formulu. Pirmo „cigāru” Ojārs sāka būvēt 1964.gadā un tā bija pirmā Latvijā uzbūvētā formula, kura startēja sacensībās. Līdz 1968.gadam tapa vēl viena formula- „Asumiņš-5”.
1967.gadā Ojārs startēja rallijā ar Volgu, pārstāvot Jūrmalas DOSAAF klubu.
1968.gadā Ojārs sāka strādāt Rīgas Autobusu parkā. Ar vadības atbalstu viņš šeit nodibināja auto sporta sekciju. Sacensības viņš startēja ar paša konstruēto un uzbūvēto Asumiņš-5 formulu un Volgu, pārstāvot Rīgas Autobusu parku.
Pēc diviem „cigāriem”, kopā ar Rūdolfu Kūkumu, Ojārs uzsāka divu sporta automašīnu būvi vienlaicīgi. Slokas šķūnītī jau bija gatavi abu mašīnu rāmji un ritošās daļas, kad izrādījās, ka izgatavot stiklšķiedras virsbūvi ir pārāk dārgi. Arī ZAZ ātrumkārba neturēja jaudīgā GAZ-21 motora slodzi. Šis projekts tika pārdots Valsts tehnikuma auto katedras grupai diplomdarba gatavošanai, kuri uzbūvēja vienu mašīnu līdz galam.
Septiņdesmitajos gados Ojārs turpināja startēja šosejas, kā arī rallija un hipodroma sacensībās ar standarta mašīnām.
Līdz 1978.gadam Ojārs dzīvoja Slokā, bet tad ar ģimeni pārcēlās uz Bulduriem, kur strādāja Bulduru sovhoztehnikumā. Bulduros ar kolhoza un vietējās arodbiedrības atbalstu viņš noorganizēja Bulduru sovhoztehnikuma sporta klubu. Kluba vajadzībām tika nopirkti kartingi, formula un žiguļi. Ojārs piedalījās sacensībās ar dažādu marku Estonia formulām, A.Švačko un J.Pētersons brauca Žiguļu klasē ar VAZ-21011. Kartinga sekcijā bija vietējie bērni un jaunieši. Kā balva jauniem censoņiem bija vizināšanas ar kartingu. Katram tika dotas 15 minūtes lai iedarbinātu kartingu un nobrauktu dažus apļus. Dažs, visu laiku stumdams nepaklausīgo spēkratu, pie braukšanas tā arī netika, taču citiem, ieskaitot 10 gadīgo Jāni Horeliku, tas padevās itin labi. Bulduru sovhoztehnikuma kartinga sekcijas audzēkņi- Ervīns Kreicbergs, V.Žerebenkovs un V.Boroda, vēlāk guva labus panākumus arī Latvijas mēroga sacensībās.
Ojārs piedalījās sacensībās līdz pat astoņdesmito gadu vidum, taču traģisku ģimenes apstākļu dēļ 1987.gadā beidza savas sportiskās aktivitātes. Līdz ar to arī Bulduru sovhoztehnikuma auto sekcija beidza pastāvēt. Šobrīd Ojārs Kreicbergs saglabā interesi par iecienīto sporta veidu un turpina sekot līdzi Latvijas un Pasaules autosporta aktualitātēm.