Ivars Krūmiņš

 
 
 
Dzimis 1941.gada 20.aprīlī
 
Ivars Krūmiņš sporta gaitas sāka kā motosportists, taču motokrosā tika gūtas vairākas nopietnas traumas un sportošanai nācās pielikt punktu. Pēc pāris gadu pārtraukuma nākamais sporta veids bija ūdens motosports. Ivars Krūmiņš ūdens motosportā pavadīja divus gadus un ieguva pat Sporta meistara nosaukumu, taču braukšana pa ūdeņiem nebija Ivara aicinājums.
1978.gadā Mārupes kolhozs bija nopircis piecas sacīkšu formulas, bet braucēju, kas sestos pie stūres nebija. Sporta kluba vadītājs zvanīja Ivaram Krūmiņam un piedāvāja startēt, ja nepatikšot tad varot braukt malā. Tā paša gada pavasarī Ivars Krūmiņš sēdās sacīkšu formulā un izgāja uz starta. Braucienam bija pieteikušies ap 60 sportistu, lija lietus un notika divi pusfināli, taču tālāk par pusfinālu pirmajās sacensībās Krūmiņš netika. Savās otrajās sacīkstēs ar formulu Ivars izcīnīja 3.vietu „Kalev” balvā formulas „Vostok” klasē Vana Võidu trasē Igaunijā.
Tehnikas gatavošana notika turpat Jūrmalas mājas šķūnītī. Braukšanas meistarība tika pilnveidota pašmācības ceļā, savu padomu nekad neliedza arī pieredzējušais Elmo Saļms.
1979.gadā Ivars Krūmiņš kļuva par Baltijas un Latvijas meistarsacīkšu vicečempionu, piekāpjoties vienīgi tā laika meistaram Elmo Saļmam. Stāsta, ka pirms Saļma pēdējā starta abi esot vienojušies, ka Saļmam vajadzētu uzvarēt, un tā arī notika. Šajā gadā notika Ivara debija PSRS čempionātā F-3 klasē. Tika izcīnīta 4.vieta Autotransporta ministrijas balvā un 6.vieta „Dzintara Volgā”.
1980.gadā Ivars Krūmiņš uz starta izgāja ar paša pārbūvētu Estonia -19 formulu, kurai bija pārbūvēts purngals, ar no igauņiem iegūtu antispārnu, un sānu daļas. Ivars tika iekļauts Latvijas izlasē un startēja PSRS čempionātā formulas „Vostok” klasē. PSRS čempionātā trīs posmu kopvērtējumā viņš izcīnīja augsto 8.vietu.
1981.gadā Ivars Krūmiņš kļuva par Baltijas un Latvijas čempionu formulas „Vostok” klasē. PSRS čempionāta kopvērtējumā sportists izcīnīja 10.vietu. Sociālistisko valstu „Draudzības kausa” Kijevas posmā -11.vieta.
1982.gadā autoavārijā gāja bojā Mārupes sporta kluba vadītājs Pēteris Liepiņš un sporta klubs Mārupē izjuka. Ivars sāka pārstāvēt kolhozu „Padomju Latvija”. Šajā gadā Ivars Krūmiņš izcīnīja savu pirmo Vissavienības uzvaru Autotransporta ministrijas balvā Biķerniekos un pēc mēneša triumfēja Kijevā Zelta Rudens balvas izcīņā. PSRS čempionātā trīs posmu kopvērtējumā viņš izcīnīja 5.vietu. Startēja arī Draudzības kausa Kijevas posmā un ierindojās 14.vietā.
1983.gadā PSRS čempionāta kopvērtējumā -14.vieta. Latvijas izlases sastāvā startēja PSRS Tautu spartakiādes finālsacensībās Kijevā un sasniedza labāko rezultātu no Latvijas sportistiem - 5.vieta. Autotransporta ministrijas balvā pusfinālā Ivars bija pirmais, bet finālā -2.vieta. Baltijas un Latvijas čempionātā Krūmiņam 2.vieta aiz Raimonda Gudriķa.
1984.gadu Ivars Krūmiņš uzsāka ar uzvaru ATD CAMK balvā. PSRS čempionāta kopvērtējumā sportists ierindojās 5.vietā. Startēja „Draudzības kausa” Rīgas posmā, taču izstājās 2.aplī.
1985.gada PSRS čempionātā - 6.vieta, Baltijas čempionātā - 7.vieta, Latvijas čempionātā - 2.vieta.
1986.gadā PSRS čempionātā Ivars ierindojās 4.vietā un PSRS Tautu spartakiādes finālsacensībās Rīgā - 7.vietā. Sportists izcīnīja 2.vietu „Tallinn SAB” balvā, 2.vietu Baltijas čempionātā un kļuva par Latvijas čempionu.
1987.gadā Ivars uzvarēja PSRS čempionāta pusfināla braucienā Tbilisi, diemžēl izstājās 1.posma finālbraucienā un turpmākajos posmos vairs nepiedalījās. Baltijas čempionātā 5.vieta un Latvijas čempiona tituls.
1988.gads izvērtās ne pārāk veiksmīgs. PSRS čempionāta kopvērtējuma -16.vieta. Daudzās sacensībās pievīla tehnika. Šajā gadā, kopā ar vēl vairākiem Latvijas autosportistiem, Ivars Krūmiņš pirmoreiz piedalījās sacensībās Zviedrijā.
1989.gadā Ivars Krūmiņš sāka startēt formulas – „Mondial” klasē. Baltijas čempionātā 4.vieta un Latvijas čempionātā 2.vieta aiz Andra Skreijas. PSRS čempionātā Ivars startēja tikai vienā posmā Biķerniekos un tajā ieņēma 5.vietu. Viņš piedalījās VDR čempionāta posmā un ļoti spēcīgā konkurencē ieņēma 3.vietu.
1990.gada sezonu Ivars sāka ar 2.vietu ATD CAMK balvā Formula-1600.klasē. Viņš piedalījas arī starptautiskā Skanbaltic Cup seriālā ar Skandināvijas sportistu piedalīšanos, un Rīgā ieņēma 15.vietu. Vācijā Nirburgringas trasē - izstājās. Formulas motors bija stipri forsēts un bieži vien neizturēja sacīkšu slodzi.
Līdz ar PSRS sabrukumu beidzās arī Ivara Krūmiņa starti. Kādreizējie sporta klubi pajuka un autosporta sacensības praktiski nenotika. Padomijas ziedu laikos VAZ dzinēji bija liels deficīts un vieglāk bija iegūt jaunu formulu ar visu motoru, nekā gādāt motora rezerves daļas. Deviņdesmito gadu sākumā viss bija jāpērk par savu naudu, taču tādu līdzekļu automehāniķim nebija. Ivars Krūmiņš turpināja strādāt Latvijas Degvielas DUS servisos. Deviņdesmito gadu beigās Ivars Krūmiņš bija cita autosportista Andra Štāla mehāniķis VW Golf kausā un strādāja servisā Babītē. Mūsdienu sacensības Ivars Krūmiņš praktiski neapmeklē. Meistars saka, ka uzreiz rodas vēlēšanās pašam sēsties pie sporta mašīnas stūres...
Fotogrāfijas / Photos
 
 
 

Publikācijas / Press
 

žurnāls "Liesma"