Hugo Jurševskis

Dzimis 1946.gadā.

Neapšaubāmi šis cilvēks ir viens no Latvijas kartinga leģendām. Viņa devums Latvijas un arī visas Padomju Savienības kartinga attīstībā ir nenovērtējams.

Sešdesmito gadu vidū, sākoties kartinga bumam Latvijā, par vienu no lielākajiem kartinga centriem kļuva Kandava. Toreizējais Kandavas sovhoztehnikuma vadītājs Pēteris Petrovičs saprata, ka ieinteresēt jauniešus par tehniku ir ļaut viņiem pašiem ar to braukt. Viens no Petroviča pirmajiem audzēkņiem bija Hugo Jurševskis, kurš vēlāk veiksmīgi turpināja Petroviča iesākto. Skaldot malku, palicis bez labās rokas pirkstiem, Jurševskis tomēr spēja sasniegt savu mērķi un kļuva par izcilu autosportistu. Vispirms kartings, pēc tam formulas, un, tieši startējot ar formulām, viņš kļuva par PSRS sporta meistaru. Šādi, ar braukšanu sacīkstēs, viņš rādīja lielisku piemēru saviem audzēkņiem. Ne velti daudzi jaunieši devās mācīties uz Kandavas sovhoztehnikumu, lai tikai varētu nodarboties ar autosportu.

Tomēr vislielākos panākumus Hugo Jurševskis guva, nevis pašam sēžot sacīkšu mašīnā, bet gan audzinot citus - kā treneris Kandavas sovhoztehnikuma komandai, Latvijas un PSRS izlasēm. Pavisam viņš sagatavojis un izaudzinājis 14 PSRS un astoņus Starptautiskās klases sporta meistarus. Tajos laikos šādu meistara nosaukumu varēja izcīnīt tiešām tikai augstas klases sportisti, un labākie, Jurševska vadībā startēja gan Sociālistisko valstu, gan Eiropas čempionātos. Tas bija augstākais, kur padomju sportisti tajos laikos varēja piedalīties, jo par lielo autosportu un Fl varēja tikai sapņot.

Pirmais no Jurševska audzēkņiem, kurš nonāca PSRS kartinga izlasē bija Vladislavs Šlegelmilhs. Viņš ari kļuva par pirmo latviešu sportistu, kuram izdevās 1979. gadā uzvarēt sociālistisko valstu kausa sacīkstes Rumānijā. Viņš ari bija pirmais no latviešiem, kurš startēja Eiropas kartinga čempionātā.

Vēlāk PSRS izlasē nonāca citi Kandavas sovhoztehnikuma komandas braucēji - Raimonds Gudriķis, Normunds Grasbergs, Ainārs Bērziņš... Viņi visi veiksmīgi startēja sacīkstēs arī ar formulām, un Gudriķim nācās pat izvēlēties — vai nu startēt PSRS kartinga, vai formulu izlasē. Priekšroka tika dota kartingam, jo ar to tomēr varēja aizbraukt tālāk — ne tikai uz sociālistisko valstu, bet ari uz Eiropas čempionātu.

Tieši šie trīs sportisti arī bija galvenie līderi PSRS izlasē, kad to sāka vadīt Hugo Jurševskis. No Latvijas mazpilsētas nonākt PSRS izlases virsotnē neapšaubāmi bija augsts meistarības novērtējums. Un to var teikt gan par sportistiem, gan arī viņu treneri. Daudzi tolaik plašajā Padomju Savienībā uzzināja Kandavas vārdu. Vēl šobrīd, ierodoties uz autosacīkstēm Sanktpēterburgas Ņevas aplī Krievijā, daudzi nāk klāt sasveicināties ar sirmo kungu no Latvijas. Par viņa audzēkni var uzskatīt arī vienu no visu laiku labākajiem Krievijas salonmašīnu pilotiem Mihailu Uhovu, kurš Jurševska vadībā bija PSRS kartinga izlases braucējs.

Beidzamie Hugo Jurševska audzēkņi kuri izcīnīja medaļas PSRS kartinga čempionātā, bija viņa dēls Arnis Jurševskis un Jānis Horeliks, kuri 1991. gadā kļuva par čempionu un vicečempionu. Sava trenera vadībā abi šie sportisti aizvadīja veiksmīgas kartinga sacīkstes Kanādā, kur spēja pārspēt pat Amerikas un Kanādas labākos kartingistus. Arnis izmēģinājis savus spēkus arī Eiropas kartinga čempionātā. Vēlāk Arnis un Jānis kļuva par izciliem autošosejas braucējiem un vēl joprojām ir starp labākajiem Baltijā. Cits Arņa un Jāņa komandas biedrs un Hugo Jurševska audzēknis Marts Erdmanis tagad ir sacīkšu inženieris britu Carlin Motorsport komandā.

Arī šobrīd Hugo Jurševskis nav pametis autosportu - joprojām tiek gatavota-sacīkšu tehnika gan Latvijas, gan Ziemeļvalstu (NEZ) čempionātam. Padoms netiek liegts arī jaunajiem kartingistiem, jo droši var apgalvot, ka tādas pieredzes kartingā Latvijā nav nevienam.

Latvijas autosporta leģendai un Swedbank kartodroma tehniskajam direktoram Hugo Jurševskim par ieguldīto darbu kartinga attīstībā, sportistu sagatavošanā un Kandavas novada attīstībā ir piešķirts Kandavas novada Goda pilsoņa nosaukums.

Autors: Dāvis Šteinerts

1982.g. publikācija